Kultūras tūrisms

Ievietots sadaļā: Par visu | 0

Kultūras tūrisms ir viens no tūrisma veidiem, kura mērķis ir iepazīt kultūras vidi, kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijas un dzīvesveidu, kā arī aktuālās kultūras un mākslas norises. Tēlaini izsakoties, var teikt, ka kultūras tūrisma ir dažādu gadsimtu kultūras mantojuma ietērpšana kultūras produktā, kas var būt gan prece, gan pakalpojums.

Kultūras tūrisms ir tūrisma veids, kas apvieno un sintezē divas jomas, proti, kultūru un tūrismu, atklājot jaunas iespējas kā vienā, tā arī otrā jomā. Kultūras tūrisma pamatā ir cilvēka vēlēšanās iepazīt atšķirīgo, izpētīt, uzzināt, piedalīties, kā arī izbaudīt ko jaunu un nebijušu. Jāpiemin, ka kultūras tūrisms mūsdienās ir viens no populārākajiem tūrisma veidiem, jo cilvēks arvien tiecas pēc kaut kā vairāk, un to var piedāvāt vienīgi kultūra, kuras produktiem piemīt netaustāma, bet tikai izjūtama pievienotā vērtība. Mūsdienu cilvēks cenšas pasauli iepazīt no jauna, sajūtu un iespaidu aspekta, un šo vēlmi lieliski apmierina tieši kultūras tūrisms.

Kultūras tūrisms nav tikai aplūkojams kultūras objektu virknējums, bet arī dziļi savdabīgs tūrisma veids, kas saistīts ar kāda pasaules reģiona vai teritorijas kultūru, tās iedzīvotāju dzīvesziņu, vēsturi, reliģiju, tradīcijām, kā arī pašsaprotamajām, to radītajām mākslas un arhitektūras vērtībām. Vienkārši izsakoties, kultūras tūrisms ietver gan materiālo, gan nemateriālo kultūras mantojumu. Kultūras tūrisms ir savdabīgs ar to, ka kultūrai piemīt internacionāls raksturs, proti, deja un mūzika ir saprotama visiem, bet nacionālā un etniskā savdabība ir tas, kur slēpjas pārsteidzošais un interesantais, kas tik ļoti cilvēkus piesaista.

Kultūras tūrisma elementi var būt:

  • Profesionālas izrādes, koncerti, izstādes (piemēram, Valmieras Drāmas teātra izrādes, Ivara Freiberga skulptūru dārzs Sabilē);
  • Arhitektūras pieminekļi, kultūras pieminekļi, muzeji, pilis, parki (piemēram,
  • Turaidas pils, Muzeju nakts pasākumi);
  • Profesionālās mākslas festivāli, dažādu žanru un stilu mūzikas festivāli (piemēram, opermūzikas svētki Siguldā, mūzikas festivāls “Pozitivus” Salacgrīvā);
  • Amatieru mākslas festivāli (piemēram, amatieru teātru festivāls “Zeme. Debess.
  • Jūra.” Liepājā, Latgales dziesmu svētki Daugavpilī);
  • Pilsētu un novadu svētki, ikgadēji, jubileju, tematiski svētki (piemēram, Rīgas svētki, Jomas ielas svētki Jūrmalā);
  • Reliģiskie svētki, tautas tradīciju pasākumi (piemēram, svētceļnieku gājiens uz
  • Aglonu Marijas debess braukšanas dienā, Līgo svētku svinības);
  • Vēsturiskie svētki (piemēram, Viduslaiku svētki “Livonija 1378. Wenden” Cēsīs, Lāčplēša diena);
  • Sabiedrības interešu / hobiju grupu pasākumi (piemēram, antīko automobiļu salidojums, “Kite party” Ventspilī);